Vērojot šā gada Saeimas vēlēšanas, aizdomājos par progresīvismu un konservatīvismu.
Kā zināms, Progresīvas partijas tipiski iestājas par pārmaiņām. Tās identificē problēmas esošajā sociālajā iekārtā, vai resursu sadalījumā, un veido politisko kampaņu ap izmaiņām, kuras būtu veicamas.
Turpretī – Konservatīvas partijas sevi prezentē kā pretstatu piedāvātajām izmaiņām. Konservatīvu uzskatu partijas pārstāv esošo situāciju – status quo. Tās ir pret liela mēroga reformām, kuras būtiski mainītu esošo iekārtu valstī, tā vietā iestājoties par pakāpeniskām, lēnām pārmaiņām, kuras nešūpo esošo sociālo iekārtu un resursu sadalījumu.
Esmu drošs (Un Vikipēdija piekrīt), ka šis ir Politikas Teorijas A, B, C, bet arī A, B un C kādreiz ir jāapgūst un jāizprot. 🙂
Šis sadalījums ir acīmredzams, bet mani vairāk interesē šī sadalījuma universalitāte- tas ir piemērojams, šķietami, jebkura jautājuma risinājumam.
Vai varētu būt tā, ka jebkuras nobriedušas, demokrātiskas valsts partijas ar laiku sadalās šādos divos flangos – progresīvajā un konservatīvajā?
Galvenais iemesls tam varētu būt šī dalījuma stabilitāte.
Paskaidrošu!
Katras partijas pamatā ir kāds pretstats un pozīcija attiecībā pret šo pretstatu, piemēram, Zaļie izvēlas pozīciju, kam pretstats ir Cilvēku darbība / Dabas neaizskaramība, Nacionālisti ieņem pozīciju, kam pretstats ir Nacionālisms / Internacionālisms.
Lai partija būtu ilglaicīga, arī ieņemtajai pozīcijai ir jāsaglabā sava aktualitāte ilgā laika griezumā. Partijas, kuru pārstāvētās pozīcijas ar laiku kļūst neaktuālas – neizbēgami iet bojā, jo tās vairs nespēj piedāvāt atbildes uz sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.
Tādēļ, no partiju perspektīvas, kļūst svarīgs jautājums – kāds pretstats, kāda pozīcija nezaudēs savu aktualitāti arī tālā nākotnē?
Ir jautājumi, kuri neskar ekoloģiju un planētu, ir jautājumi, kuri neskar cilvēktiesības, ir jautājumi, kuri neskar ienākumu sadalījumu.
Turpretī grūti iedomāties jautājumu, kurā cilvēkus nevarētu iedalīt divās jau minētajās grupās – tajos, kuri iestājas par pārmaiņām un cilvēkos, kuri ir pret tām.
Piemēram, ja tiek izskatīts jautājums par būtisku bēgļu skaita palielināšanu valstī, kas izmainītu pastāvošo valsts iekārtu (vēsturiski valsts nav uzņēmusi lielu bēgļu skaitu) varam sagaidīt, ka Progresīvais bloks iestāsies par bēgļu uzņemšanu un Konservatīvais bloks iestāsies pret to.
Šādu politisko sadalījumu novērojam Lielbritānijā – tradicionāli Leiboristu partija pārstāv Progresīvus uzskatus, turpretī Konservatīvā partija iestājas par Konservatīviem uzskatiem. Arī ASV ir līdzīga situācija – Demokrāti biežāk pārstāv Progresīvus uzskatus, turpretī Republikāņi ietur konservatīvākas pozīcijas.
Tipiski pārmaiņas vēlēsies trūcīgāki, neaizsargāti sabiedrības locekļi, jo acīmredzami esošā sabiedriskā iekārta un resursu sadalījums nav šiem cilvēkiem izdevīgs. Šie cilvēki arī iestāsies par lielāku valsts pārvaldi un sociālo atbalstu, lai arī viņi varētu personīgi šo atbalstu ikdienā izjust.
Turpretī, sabiedrības locekļi, kuri ieņem labi apmaksātus amatus un ir labi pārtikuši vai nu sava darba vai arī veiksmes dēļ, dabiskā kārtā iestājas par tādu apstākļu turpināšanu, kuros viņu personīgais stāvoklis ir uzlabojies.
Šiem cilvēkiem liela valsts pārvalde nav nepieciešama. Uz sociālu atbalstu šādi cilvēki nepaļaujas un spējīgas administratīvās iestādes – piemēram, Valsts Ienākumu Dienests, būtu nevajadzīgi tēriņi un potenciāls apgrūtinājums.
Ko tas mums ļauj secināt par situāciju Latvijā? Iespējams, ar laiku arī Latvijā partijas sāks apvienoties Progresīvajā un Konservatīvajā partiju blokā, lai pārstāvētu pilsoņus, kuri vēlas drīzas, liela mēroga pārmaiņas, un pilsoņus, kurus apmierina esošā situācija, kuri iestājas pret drīzām un lielām izmaiņām.
Un nav svarīgi – par kādām tieši pārmaiņām nākotnē spriedīsim – ja tās būs pretējas vēsturiskajai situācijai Latvijā, Konservatīvais bloks iestāsies pret tām un varam būt droši, ka Progresīvais bloks būs par drīzu šo izmaiņu ieviešanu.
Labprāt dzirdēšu Tavu viedokli – vai piekrīti manam skatījumam par Progresīva un Konservatīva skata fundamentalitāti, vai arī, Tavuprāt, citam pilsoņu sadalījumam ir/būs lielāka ietekme?
Patīkamu vakaru vēlot,
Edgars